Kia ora, nau mai ki tēnei whakaputanga o te pānui Tikanga Tuku Iho.
E whā ngā kura kua whai wāhi atu ki te Whakamātautau Tikanga Tuku Iho mō Ngā Moutere o Te Moananui-a-Kiwa i Ngā Kuki Airani i raro i Te Kōmihana Matua o Aotearoa mō UNESCO. Ko ngā kura ko Te Whanga o Tītahi ki te Raki me Rangikura i Aotearoa nei, ā, ko Apii Te Uki Ou me Te Kura Tuarua o Mitiaro i Ngā Kuki Airani. I tautokotia ngā kura katoa ki te īmēra, te waea, me te āwhina kura ā-roto, i a rātou e rangahau ana.
“Ki tā UNESCO ka whakarato ngā taonga tuku iho e ora ana, e kore e āta kitea rānei, i te tuakiri, me te ukiuki ki te tangata. Mā te āwhina i ngā taitamariki ki te ako mai i ngā kōrero o nehe e āwhina i a rātou ki te takatū mō ngā rā e heke mai nei.”
I whakatūria e Te Kura o Apii Te Uki Ou tā rātou whakarewatanga kōrero i tō rātou kura i te Paraire te 21 o Mei. Tata ki te 20 ngā mātua, ngā mema o te Poari Whakahaere, me te Hekeretari mō te Mātauranga i tae atu ki reira. Ka whakaaturia hoki te whakarewatanga i te pouaka whakaata o reira i taua pō tonu rā.
I te Tāite te 27 o Mei ka whakarewatia e ngā ākonga me ngā pouako o Te Kura te Whanga o Tītahi ki te Raki me Te Kura o Rangikura ā rātou kaupapa kōrero i Te Whare Pukapuka o Porirua. I tiritiri rātou i ā rātou kaupapa kōrero me ngā kaupapa kōrero Kuki Airani, ā, nā reira i kite ai rātou i te katoa o te kaupapa UNESCO o Te Moananui-a-Kiwa i Aotearoa, me te mea anō, i pēhea tā rātou whai wāhi atu. I kōrero a Darcy Nicholas te kaiwhakahaere matua o ngā ratonga ā-hapori i Pātaka ki ngā ākonga e pā ana ki te hiranga mō rātou kia kōrerohia ō rātou tuku ihotanga. Kātahi ka whakawhiwhia e ia ā rātou tiwhikete Tikanga Tuku Iho.
Ā te Tāite te 19 o Ākuhata hei tautoko i te Wiki Whare Pukapuka o LIANZA ka mahi tahi ngā whare pukapuka iwi whānui me ngā whare pukapuka ā-kura ki te whakanui i Te Rā Tikanga Tuku Iho mā te whakaatu i ngā paetukutuku kua oti, te whakamahere i ngā kaupapa e haere mai ana, ā, ka kōrero hoki pea he kaikōrero o te takiwā. Whakapā atu ki tō whare pukapuka ā-rohe ki te mahi tahi me rātou ki te whakaatu i ngā kōrero o tō kura o mua, o nāianei hoki mō te kaupapa Tikanga Tuku Iho
Tirohia Ko Hongoeka te Marae, tā mātou kōrero Tikanga Tuku Iho o te wā, kua tuhia katoatia ki te reo Māori. I rangahau tētehi rōpū iti o ngā ākonga i te hītori me ngā āhuatanga whānui o tō rātou ake marae i a rātou e ako ana i te reo me ngā tikanga Māori.
Kei Whakaputaina tō kōrero ka kite koe i ngā kōrero hangarau āpiti me te hononga ki te Kete Whakarewa ā-Wharepukapuka
He mea whakaongaonga te kite i te maha o ngā kōrero hou e rangahaua ana, e whanakehia hoki ana i tēnei wāhanga o te tau. E ngākaunui ana mātou ki te wā ka whakaputaina tuihonotia ngā kōrero. Mehemea kei te hia āwhina koutou mā ā koutou kaupapa i ngā wā ake nei, tēnā whakapā mai ki a mātou. Haere ki Whai wāhi kei Tikanga Tuku Iho mō ngā mōhiohio, ā, me pēhea hoki te rēhita.
Ngā manaakitanga
The Living Heritage team
Erris Thomson
Barbara Baker
Curriculum Facilitators
Living Heritage
livingheritage@cwa.co.nz