He whakataetae tako whakaahua mō te whakaoraka o Ōtautahi nui tonu

Te tono atu te Canterbury Earthquake Recovery Authority (CERA) ki kā kura katoa, arā ko kā kura tuatahi, kura takawaeka, me kā kura tuarua kei te rohe nui tonu o Ōtautahi kia whai wāhi atu ki tētahi whakataetae tako whakaahua. Ka tonoa kā kura kia tuku atu he whakaahua e whakaata ana i kā tirohaka o ō rātou ākoka e pā ana ki te whakaoraka – he pēhea te āhua o te rohe o Ōtautahi nui tonu ā kā rā e heke mai nei.

Kei konei kā kōrero mō te whakataetae, ā, he pēhea hoki te whai wāhitaka atu

E rima ngā wāhaka e hākai ana ki kā wāhi whakaoraka kua tautuhia i te tauira o te Rautaki Whakaora:

1. Te kaihautūtaka me te kōmitimititaka – te kaiārahitaka, te mahi tahi, te whakawhanaungataka, te hapori.
Ko te kaiārahitaka me te kōmitimititaka he mea e hiahiatia ana mō te whakaoraka i ngā wāhanga katoa o te taiao. Kei te pokapū o ēnei ko te hapori.

2. Te taha ōhaka – te whakakaotaka, kā pakihi, kā mahi, kā pūkenga/whakangungu, kā whare hokohoko me te tāpoi. Ko te whakahoutaka o Ōtautahi nui tonu hei poutokomanawa o tētahi rohe tōnui mō te mahi, te whakaakoraka, me te whakapiki ake i te whakakao ki ngā mahika hou, ā, ko Ōtautahi hei tāone mahi pai me ōna pokapū tapa tāone momoho, kā tāone tuawhenua e puāwai ana, me te rākai tuawhenua whai hua.

3. Te taha pāpori – kā hākinakina, kā mahi a rēhia, kā toi, te ahurea me te tuku ihotaka, te hauora, kā kura, te whakaakoraka, kā hapori me kā whare wānanga. Te whakakaha i te āheika kia ara ake anō kā hapori, te whakahou i te tuakiri motuhake o Ōtautahi nui tonu, me te whakaniko i te kouka o te oraka mō te hau kāinga me kā manuhiri

4. Te hakaka – kā pouwhare, kā awa, kā pūnaha, kā whare noho. Te whanaketaka o kā rawa rautaki, hapori hoki, he mea mauroa me te ukauka, o kā whare noho, o kā hakaka, me kā kōtuika ā-waka.

5. Te taha ao tūturu – te taiao, kā awa, kā repo, te paika o te hau, kā one. Te whakaoraka o te taiao tūturu hei tautoko i te kanorau koiora, te ōhaka tōnui, me te honohonoka anō o te tangata ki kā awa, kā repo me Horomaka.

Ka whakawhiwhia he tohu mō te whakaahua he tino pai rawa atu te whakaata i te wawata tauira nei.

Kei te piki te ora, kei te aka whakamua a Ōtautahi hei wāhi whakamanamana – he wāhi ātaahua, he wāhi hihiko hei noho, mahi, peka atu, whakakao hoki - mō tātou, ā, mō kā uri ā muri ake.

Haere ki www.cera.govt.nz/recovery-strategy mō ētahi atu kōrero e pā ana ki te Rautaki tauira.

Te hanga i tētahi rauemi ā-karu

Ā muri i te whakaotika o te whakataetae ka noho tonu kā whakaahua ki tēnei paetukutuku hei hei kohika – e waihaka ana i tētahi rauemi ā-karu mō kā kura me kā tākata o Aotearoa. Ka taea hoki ngā whakaahua toa te whakamahi ki te tuhika whakamutuka e kīia nei ko te Rautaki Whakaora mō Ōtautahi nui tonu me kā raawa tautoko.

Kā paraihe

He kōwhirika paraihe, pērā me kā puka nama hei whakawhiwhi pukapuka (book vouchers), kā taputapu tako whakaahua rānei, te whakawhiwhika mā kā ākoka/karaihe toa. Ka whakawhiwhia hoki he paraihe ki kā kura o ngā ākoka/karaihe ka toa. Pānuihia ngā tikaka me kā ture, ā, whāia hoki kā tohutohu ki te whakatakoto tuihono i tō whakaahua

Te rā kati

I katia kā whakauruka i te 5 karaka o te 12 o kā rā o Hakihea 2011. Hei te tau hou ka whakapaohotia ngā toa o te whakataetae.